literatūra
"Literatūra" nozīme īsumā:
Tas ir mākslas veids, kurā valodas līdzekļu palīdzībā tiek radīti daiļradi, galvenokārt rakstveidā. Tās pamatā ir daiļrade, iztēle un mākslinieciska izpausme, nevis tikai fakts. Literatūra ietver gan daiļliteratūru (dzeju, prozu, dramaturģiju), gan arī zinātnisko, filozofisko vai publistisko rakstniecību.
Piemēri literatūras veidiem un darbiem:
1. Daiļliteratūra (mākslas darbi):
- Proza: Romans ("Rudens" – Kārlis Skalbe), stāsts, novele.
- Dzeja: Dzejas krājums ("Pārdošanā" – Imants Ziedonis), sonets, balāde.
- Dramaturģija: Lugas ("Uguns un nakts" – Rainis, "Skroderdienas Silmačos" – Rūdolfs Blaumanis).
2. Zinātniskā literatūra:
- Monogrāfijas, pētījumi, zinātniskie raksti (piemēram, Jāņa Endzelīna darbi par valodniecību).
3. Publistiskā literatūra:
- Esejas, reportāžas, kritika (piemēram, Andreja Upīša literatūras kritika).
Vārda lietojums kontekstā:
- "Latviešu literatūra ir bagāta ar dzejas tradīcijām."
- "Šī grāmata pieder pie pasaules literatūras klasikas."
- "Studējot literatūru, viņš iepazinās ar dažādiem stiliem un autoriem."
Svarīgi: Mūsdienās termins "literatūra" dažkārt lietots arī plašāk – piemēram, par speciālo literatūru (tehniskā, medicīnas literatūra), kas apzīmē rakstītus avotus noteiktā jomā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.