"Novele" ir literārs termins, kas apzīmē īsu prozas darbu, parasti ar ierobežotu sižeta līniju, nelielu personāžu loku un koncentrētu stāstījumu. Tā ir garāka par stāstu, bet īsāka par romānu.
Galvenās īpašības:
- Koncentrēts sižets, bieži vien ar pārsteidzošu vai atklājošu beigām.
- Ierobežots laika periods un viena galvenā konflikta attīstība.
- Psiholoģiski dziļāks par stāstu, bet ne tik plašs kā romānā.
Piemēri:
1. Antona Čehova "Dāma ar sunīti" — klasisks piemērs par vīrieša un sievietes negaidītās attiecības un iekšējo konfliktu.
2. Ernesta Hemingveja "Vecais un jūra" — lai gan dažreiz dēvēta par romānu, tās koncentrētais sižets un vienotība atbilst noveles iezīmēm.
3. Edgara Alana Po "Melnā kaķe" — psiholoģiska stāsta ar intensīvu atmosfēru un sižeta kulmināciju.
Latviešu literatūrā piemēri:
- Rudolfa Blaumaņa "Purva bridējs" — īss, bet spilgts stāsts par cilvēka cīņu ar dabu un sevi.
- Jāņa Jaunsudrabiņa "Stāsti" (daži no tiem pēc formas ir noveles).
Īsumā: Novele ir kā "literārs fokuss" — ne pārāk īss, ne pārāk garš, bet ar spēcīgu emocionālu vai idejisku atbalsojumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.