daiļliteratūra
"Daiļliteratūra" nozīme īsumā:
Tas ir mākslas literatūras veids, kurā dominē daiļrade, iztēle un mākslinieciskā izpausme. Tas ietver daiļradi, kas balstīta uz autoru iztēli, mākslinieciskiem līdzekļiem un patiesības atklāšanu caur mākslu, nevis tikai faktu vai informācijas nodošanu.
Galvenās iezīmes:
- Raksturīga stāstījuma, tēlu un ainavu mākslinieciskā veidošana.
- Mērķis ir izraisīt estētisku baudu, emocionālu atbildi vai pārdomas.
- Bieži izmanto literārus paņēmienus (allegorija, metafora, simbolisms u.c.).
Piemēri:
1. Romāni – piemēram, Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī" vai Jāņa Jaunsudrabiņa "Aija".
2. Dzeja – piemēram, Aspazijas vai Raina dzejoļi.
3. Dramas – piemēram, Jāņa Raina "Uguns un nakts".
4. Stāsti un noveles – piemēram, Anna Sakses "Sirds uz trotuāra".
Atšķirība no citiem literatūras veidiem:
Atšķirībā no zinātniskās, publistiskās vai tehniskās literatūras, daiļliteratūra nekoncentrējas uz tiešu informācijas nodošanu, bet gan uz pasaules un cilvēka iekšdzīves māksliniecisku atspoguļojumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.