simbolisms
"Simbolisms" (angļu: symbolism) ir mākslas, literatūras vai kultūras virziens vai paņēmiens, kurā simboli (objekti, tēli, krāsas, darbības) tiek izmantoti, lai pārstāvētu dziļākas, bieži abstraktas idejas, jūtas vai jēdzienus, nevis tikai to burtisko nozīmi.
Galvenās iezīmes:
- Izmanto simbolus, lai izteiktu subjektīvu pieredzi, garīgus vai filozofiskus tematus.
- Bieži vien pauž melanholiju, mistiku, sapņus vai nemierīgu psiholoģisko stāvokli.
- Būtība slēpjas allegorijās un mākslinieciskā izteiksmē, nevis tiešā realitātē.
Piemēri:
1. Literatūrā (Franču simbolisms, 19. gs. beigas):
- "Albatross" Šarlā Bodlēra dzejā – simbolizē dzejnieka izolāciju un ciešanas sabiedrībā.
- "Zilais putns" Morisa Mēterlinka lugā – simbols laimes un garīgo patiesību meklējumiem.
2. Mākslā:
- Gustava Klimta gleznas (piemēram, "Dvēselešu skūpsts") – zelta fonos un dekoratīvie elementi simbolizē mīlestību, nāvi un transcendence.
- Viljema Bleika mītiskie tēli – simbolizē cilvēka dvēseles cīņas starp labo un ļauno.
3. Ikdienas simbolisms:
- Balta balode – miera simbols.
- Salauzta spogulī – nelaimīga laika vai šķelšanās simbols.
Īsumā: Simbolisms ir izteiksmes veids, kurā redzamais norāda uz neredzamo – emocionālo, garīgo vai filozofisko pasauli. Tas atšķiras no vienkāršas alegorijas ar savu daudznozīmīgumu un pieskaņu bagātību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.