iztēle
"Iztēle" nozīme:
Spēja radīt prātā jaunas, neredzētas vai nereālas tēlus, idejas un situācijas, balstoties uz atmiņu, pieredzi vai radošumu. Tā ir domāšanas process, kas pārsniedz tiešo uztveri un faktus.
Piemēri:
1. Bērnu spēlēs:
Bērns iztēlojas, ka kaste ir bruņinieka pils, un nūja ir zobens – šeit iztēle pārveido ikdienišķus priekšmetus par fantāzijas elementiem.
2. Mākslā:
Mākslinieks izmanto iztēli, lai gleznā attēlotu debesīs ar purpura mākoņiem un peldošām salām, kuras nepastāv realitātē.
3. Problēmu risināšanā:
Inženieris iztēlojas jaunas tehnoloģijas iespējas, lai izveidotu ierīci, kas vēl nepastāv – piemēram, automašīnu, kas lido.
4. Literatūrā:
Rakstnieks iztēlojas fantāzijas pasauli ar burvjiem un briesmoņiem, radot stāstu, kas nav balstīts uz realitāti.
Īss skaidrojums:
Iztēle ir prāta spēja "redzēt" to, kas nav tieši priekšā, radot gan praktiskus risinājumus, gan mākslas vai fantāzijas darbus. Tā var būt gan radoša (mākslā), gan praktiska (izgudrojumos).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.