"Zobens" latviešu valodā nozīmē aizsardzības un uzbrukuma ierocis ar asu taisnu vai izliektu asmeni un rokturi, ko tradicionāli lietoja kaujās.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
"Viduslaiku bruņinieki cīnījās ar garām zobeniem."
"Zobens bija viens no galvenajiem ieročiem zemessardzē."
2. Pārnestā nozīmē (simbols):
"Tiesības ir valsts varas zobens." (varas, soda simbols)
"Viņa asprātība bija viņa diskusijās galvenais zobens." (efektīvs arguments/ierocis)
3. Frazēmās:
"Krist pie zobra" — nonākt bīstamā situācijā.
"Dzīvot ar zobenu rokā" — būt gatavam cīņai, dzīvot karotāja dzīvi.
Īss skaidrojums: Tas ir kaltā tērauda asais ierocis ar vienu asmeni, kas vēsturiski bija nozīmīgs kaujās, bet mūsdienās vairāk sastopams kā simbols, sporta veids (paukotāšana) vai dekoratīvs priekšmets.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.