"Balāde" ir liriski episka dzejoļa forma, kas parasti stāsta par kādu dramatisku notikumu, varonīgu vai traģisku sižetu, bieži ar fantastiskiem vai vēsturiskiem motīviem. Tās raksturīgas iezīmes ir stāstījums, dialogi, atkārtojumi un bieži vien dziedāmais raksturs.
Īss definīcija:
Balāde ir stāstījuma dzejols ar spraigu sižetu, kas bieži saistīts ar mītu, leģendu vai vēsturisku notikumu.
Piemēri:
1. J. Raina "Gals un sākums" – tipiska latviešu literatūras balāde par likteņa un nāves tēmu.
2. J. V. Gētes "Meža ķēniņš" (vācu: Erlkönig) – slavena balāde par bērnu, kuru aizrauj mistiskais meža gars.
3. K. Skalbes "Spīdola balāde" – pasaku balāde par apburtu meitu un varoņu piedzīvojumiem.
4. Angļu tautas balāde "Sērs Tomass un karaliene" (angļu: Thomas the Rhymer) – par cilvēka satikšanos ar pasaku būtni un ceļojumu uz citu pasauli.
Struktūra:
Balādes bieži ir sadalītas strofās, ar atkārtojošām rindām (refrēnu), kas uzsver emocionālo atmosfēru vai morālo domu. Tās var būt gan tautas daiļradē (anonīmas), gan mākslas literatūrā (autora balādes).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.