kubuliņš
"Kubuliņš" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošs/dārgais formas vārds) no vārda "kubs", kas apzīmē mazu kubu vai kubiņu.
Bieži lietots, lai izteiktu mazumu, jaukumu, maigumu vai neviltīgu humoristisku nokrāsu.
Nozīmes nianses:
1. Mazs kubs (burtiskā nozīme) – ģeometriska forma.
2. Mazs priekšmets kubiskā formā (piem., bērnu rotaļlieta, saldumu gabaliņš).
3. Jocīgs/smaids nosaukums cilvēkam (iespējams, iesauka).
4. Mīļš izsaukums bērnam vai mīļotajam (līdzīgi kā "mazais kubiņš").
Piemēri lietojumam:
1. Burtiski:
"Bērns spēlējās ar krāsainiem koka kubuliņiem."
"Ielej dzērienu ledus kubuliņos."
2. Pārnestā nozīmē / mīļvārdā:
"Nāc šurp, mans kubuliņ!" (runājot ar mazu bērnu).
"Viņš savā darbnīcā taisīja mazus kubuliņus no koka."
3. Iesauka:
"Visi viņu sauca par Kubuliņu, jo viņš mazā bērnībā mīlējais būvēt no kubiņiem."
Vārds rada maigu, nereti arī bērnišķīgu iespaidu, tāpēc lietošana pieaugušo oficiālā kontekstā ir reta.
- Uzvārdi: Kubuliņš
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.