koka
"Koka" latviešu valodā ir ģenitīva forma no vārda "koks", kas nozīmē koka materiāls vai kāds priekšmets, kas izgatavots no koka. Tas var būt arī salikteņu sastāvdaļa.
Nozīmes:
1. Koksne, koka materiāls (piemēram, mēbeles, būvmateriāli).
2. Piederības vai izcelsmes norādījums (kāda koka izgatavots).
3. Salikteņos – norāda uz saistību ar koku/koksni.
Piemēri:
1. Koka mēbeles – galds, krēsls, skapis no koka.
"Viņš nopirka koka galvu ar ozola koka virsmu."
2. Koka māja – māja, kas celta no baļķiem vai koka materiāliem.
"Mežā slēpās sena koka būda."
3. Koka rotaļlietas – tradicionālas rotaļlietas no koksnes.
"Bērniem patīk koka kubiki un lokomotīves."
4. Koka flīzes – grīdas segums no koka.
"Viesistabā ir ieklāti ozola koka parketi."
Svarīgi: "Koka" nekad nelieto kā patstāvīgu lietvārdu (tas nav "koks"!). Tas vienmēr ir paskaidrojošs vārds (apzīmētājs) vai salikteņa daļa.
Piemēram:
- Nepareizi: "Es redzu koka." (teikumā trūkst priekšmeta, piemēram, "koka bluķi").
- Pareizi: "Šī ir koka tāfele." / "Viņš strādā ar koka materiāliem."
- Uzvārdi: Koka
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.