iesauka
"Iesauka" latviešu valodā nozīmē papildu, neoficiālu vārdu vai izteicienu, ar kuru sauc kādu cilvēku, dzīvnieku, vietu vai priekšmetu, bieži vien atspoguļojot kādu īpašību, izskatu, raksturu vai notikumu, kas saistīts ar to.
Galvenās pazīmes:
- Nav oficiāls vārds (piemēram, dokumentos).
- Var būt gan mīļš/pozitīvs, gan negatīvs/izsmieklam paredzēts.
- Nereti radies no uzvārda, vārda, hobija, ārējām pazīmēm vai kāda atgadījuma.
Piemēri:
1. Cilvēkiem:
- Ja cilvēku sauc par "Garu", jo viņš ir ļoti garš.
- Ja skolotāju sauc par "Zelta roku", jo viņš lieliski visu salabo.
2. Dzīvniekiem:
- Suni var saukt par "Pūku", ja tam ir pūkaina kažoka.
- Kāti var saukt par "Melnzodi", ja tam ir melna deguna gals.
3. Vietām:
- Rīgu dažreiz sauc par "Zelta zirgu" (vēsturiskais simbols).
- Kādu māju var saukt par "Sirds māja", ja tā ir sirsnīga vieta.
4. Priekšmetiem:
- Auto var saukt par "Trakulīti", ja tas bieži bremzē bez iemesla.
- Velosipēdu var saukt par "Večuku", ja tas ir vecs, bet uzticams.
Iesauka bieži ir emocionāli nokrāsota un rada tuvības sajūtu vai humoru. Tā var būt gan ilgstoši lietota, gan īslaicīga.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.