jauneklība
"Jauneklība" nozīme:
Tas ir dzīves periods pēc bērnības un pusaudža gadiem, bet pirms pilngadības un pieaugušā vecuma. Parasti attiecas uz vecumu aptuveni no 15 līdz 25 gadiem, kad cilvēks ir jauns, enerģisks, meklē sevi un piedzīvo pāreju no atkarības uz neatkarību.
Piemēri lietojumā:
1. Dzīves posma apzīmēšanai:
"Savā jauneklībā viņš daudz ceļoja un mācījās ārzemēs."
2. Raksturošanai (kā abstrakts jēdziens):
"Jauneklība ir laiks, kad viss šķiet iespējams un sapņi ir bez robežām."
3. Salīdzinājumā:
"Kaut arī viņam jau ir 50 gadi, viņš saglabājis jauneklības dedzīgi un zinātkāri."
Sinonīmi: jaunība, jaunības gadi, jaunatne (kontekstā atkarībā no nozīmes niansēm).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.