"Jaunība" nozīme:
Tas ir dzīves periods no bērnības pārejai uz pieaugušo vecumu, parasti aptverot pusaudža gados (apmēram no 13–14 līdz 25–30 gadu vecumam). Tas apzīmē gan konkrēto dzīves posmu, gan arī jaunībai raksturīgās īpašības — enerģiju, entuziasmu, meklējumus, attīstību un bieži vien ideālismu.
Piemēri lietojumā:
1. Kā dzīves posms:
"Viņa atceras savu jaunību kā laiku, kad pilna cerību un sapņu."
"Jaunībā viņš daudz ceļoja un mācījās."
2. Kā abstrakts jēdziens (spars, enerģija):
"Lai gan viņam jau 60 gadu, viņa dvēselē jūtama jaunība un dzīvespriecs."
"Šī mūzika atgūst jaunības sajūtu."
3. Kā kolektīvs termins (jaunatne):
"Mūsdienu jaunība ir ļoti aktīva digitālajā vidē."
"Projekts veltīts jaunības iniciatīvām."
Sinonīmi: jaunatne, jaunas dienas, jaunības gadi, pusaudža gadi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.