"Jaunatne" nozīme:
Tas ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē jaunu cilvēku paaudzi (parasti no pusaudža līdz apmēram 30 gadu vecumam) vai dzīves periodu, kad cilvēks ir jauns. Vārds var attiekties gan uz konkrētu jauniešu grupu, gan arī uz jaunības posmu kopumā.
Piemēri lietojumā:
1. Kā konkrēta grupa:
Valsts atbalsta jaunatnes iniciatīvas.
Šajā projektā piedalās daudz apņēmīgas jaunatnes.
2. Kā dzīves posms:
Viņš savu jaunatni pavadīja ceļojot pa pasauli.
Jaunatne ir laiks, kad veidojas personība.
Sinonīmi: jaunieši, jaunā paaudze, jaunība (dažos kontekstos).
Antonīmi: vecatne, nobriedušais vecums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.