iracionālisms
"Iracionālisms" ir filozofisks virziens, kas uzsver, ka cilvēka izziņas pamatā nav tikai saprāts vai loģika, bet arī citi elementi – intuīcija, jūtas, ticība, griba vai pat instinkts. Tas apstrīda, ka visa patiesība var tikt aptverta tikai ar racionālu domāšanu.
Galvenās iezīmes:
- Uzsvars uz emocionālo, intuitīvo vai garīgo pieredzi.
- Noliegums, ka zinātne un loģika var izskaidrot visu realitāti.
- Bieži saistīts ar mīsticismu, romantismu vai eksistenciālismu.
Piemēri:
1. Filozofijā – Frīdrihs Nīče uzskatīja, ka dzīves pamatā ir gribas spēks (nevis saprāts), un racionalitāte bieži vien ir vājuma izpausme.
2. Reliģijā – Ticība Dievam nereti balstās uz personīgo pieredzi vai ticību, nevis uz loģiskiem pierādījumiem (piemēram, Svētā Augustīna uzskats par "ticēt, lai saprastu").
3. Mākslā – Romantismā (piemēram, dzejnieks Viljams Bleiks) dzejā un glezniecībā tika celta augstāk tiekšanās un emocionālā izpausme, nevis klasiskā saprāta kanoni.
4. Politikā – Kādu režīmu atbalsts, kas balstās uz emocionālu līdzdalību, simboliem vai karismatisku vadoni, nevis uz racionālu programmu (piemēram, fašisms).
Īsumā: Iracionālisms pauž nepieciešamību pēc dzīves aspektiem, kas pārsniedz saprāta robežas – mīlestību, ticību, radošumu vai eksistenciālo izvēli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.