ticība
"Ticība" nozīme:
Ticība ir pārliecība par kaut ko, ko nevar pilnībā pierādīt ar racionāliem argumentiem vai zinātniskiem faktiem. Tā var būt reliģiska pārliecība (uzticība dieviem, garīgām būtnēm) vai arī vispārīga uzticība kādai idejai, principam vai cilvēkam.
Galvenās nozīmes:
1. Reliģiska ticība – pārliecība par Dievu/vairākiem dieviem, garīgām patiesībām.
2. Uzticība – pārliecība par kāda cilvēka godīgumu, spējām vai kādas idejas patiesumu.
3. Pārliecība – dziļa iekšēja pārliecība, kas nav balstīta uz tiešiem pierādījumiem.
Piemēri:
1. Reliģisks konteksts:
"Viņa ticība Dievam deva viņai spēku pārciest grūtības."
"Kristietības ticība balstās uz Jēzus Kristus mīlestību un pestīšanu."
2. Uzticība cilvēkiem/idejām:
"Manā ticībā savam dēlam es zinu, ka viņš pieņems pareizo lēmumu."
"Zinātnieka ticība cilvēces labklājībai virza viņa pētījumus."
3. Pārliecība par kaut ko:
"Ar ticību savām spējām tu vari sasniegt jebkuru mērķi."
"Viņš dzīvo ar ticību, ka labums galu galā uzvarēs."
Īss definīcijas variants:
Ticība ir dziļa iekšēja pārliecība, kas pārsniedz racionālus pierādījumus – vai nu reliģiskā kontekstā, vai kā uzticība cilvēkiem, principiem un iespējām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.