Fašisms ir autoritāra, nacionālistiska un antiliberāla politiskā ideoloģija, kas parasti ietver:
1. Varas koncentrāciju vienā vadītājā vai partijā.
2. Stingru sociālas hierarhijas un tradīciju uzsvaru.
3. Militārisma un agresīvas ārpolitikas atbalstu.
4. Individuālās brīvības ierobežošanu valsts "kopējā labuma" vārdā.
5. Pretstatīšanu demokrātijai, komunismam, liberālismam.
Piemēri:
1. Itālija (1922–1943) – Benito Mussolini režīms, kurš izveidoja pirmo fašistisko valsti, apspiežot opozīciju, kontrolējot medijus un veicinot korporatīvo ekonomiku.
2. Vācijas nacionālsociālisms (1933–1945) – Adolfa Hitlera režīms, kas papildus fašisma pazīmēm ieviesa rasistisku ideoloģiju, holokaustu un agresīvu ekspansiju.
3. Franko Spānija (1939–1975) – Militārais diktators Franciško Franko, kura režīms apspieda politisko opozīciju, balstījās uz tradicionālām vērtībām un ciešu sadarbību ar baznīcu.
Svarīgi: Termins mūsdienās bieži tiek lietots arī kā politisks apzīmējums autoritāriem vai nacionālistiskiem režīmiem, kaut arī tie ne vienmēr atbilst vēsturiskajiem fašisma modeļiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.