Nacionālsociālisms (vācu: Nationalsozialismus) ir politiskā ideoloģija, kas 20. gadsimta 20.–40. gados attīstījās Vācijā, un kuras galvenais pārstāvis bija Ādolfs Hitlers un viņa Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija (NSDAP). Tās pamatprincipi ietver:
1. Nacionālisms un rasisms – uzsvars uz vācu („ārju”) rasas pārākumu un nepieciešamību tīrīt nāciju no „zemākām” rasām (īpaši ebrejiem, čigāniem, slāviem).
2. Autoritārais vadības modelis – vienas partijas un viena vadītāja (Fīrera) absolūta vara, represīvs aparāts (Gestapo, SS).
3. Antikomunisms un antiliberālisms – naids pret marksismu, demokrātiju un starptautiskajām institūcijām.
4. Teritoriāla ekspansija – „dzīves telpas” (Lebensraum) ideja, kas attaisnoja agresīvu iekarošanu.
5. Propaganda un masu mobilizācija – kultūras un informācijas kontrolēšana, jaunatnes indoktrinācija (piemēram, Hitlerjaugend).
Piemēri:
1. Trešais reihs (1933–1945) – Vācijas politiskā sistēma, kas īstenoja nacionālsociālisma idejas: ebreju diskriminācija (Nirnbergas likumi), koncentrācijas nometnes, Otrā pasaules kara sākšana.
2. Holokausts – sistemātiska ebreju un citu minoritāšu genocīda politika, kurā nogalināti ap 6 miljoni ebreju.
3. NSDAP simbolika un rituāli – svastika, sveiciens „Heil Hitler”, masu mītiņi Nirnbergā, kas kalpoja ideoloģijas nostiprināšanai.
Nacionālsociālisms vēsturiski ir saistīts ar totalitārismu, cilvēktiesību pārkāpumiem un agresīvu militarismu. Mūsdienās šī ideoloģija visā pasaulē tiek atzīta par morāli un juridiski nepieņemamu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.