gāri


gāri apst. (4, 5, 7)Sk. garš


garš īp.
  1. Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo garumu. Gara iela. Gara egle, kārts. G. pavediens. Gari mati. Gara auguma cilvēks. Rozes ar gariem kātiem. Gara braucēju rinda. Kleita pāris centimetru par garu.
  2. Kopā ar garuma mērvienību apzīmē garumu. Divi metri gara aukla. Pāris kilometru garš ceļš. Divdesmit kilometru g. pārgājiens.
  3. Tāds (apģērbs, tā daļa), kas sniedzas kādas ķermeņa daļas visā garumā. ar not. galotni garais. Garā kleita. Garās zeķes, garie zābaki.
  4. Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piem., par tekstu); plašs, izvērsts. Gara vēstule. G. romāns. Rakstīt gariem teikumiem. Garais stāsts -- episkās literatūras paveids, kurā stāsta formā attēlots kāds lielāks posms galvenās darbojošās personas dzīvē.
  5. Tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu); tāds, kas ilgst, noris vai tiek veikts ilgāku laika posmu. Gari gadi. G. mūžs. Garie ziemas vakari. G. ceļojums. Gara saruna. Garais gads (366 dienas ilgs). Gari un plaši skaidrot. Garais lietus (līst vairākas dienas). Garie patskaņi -- patskaņi, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks. Garā zilbe -- zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
  6. Kopā ar laika mērvienību apzīmē ilgumu. Trīs stundas gara izrāde.
  7. Iztaisnots, izstiepts (par ķermeni, tā daļām). Izstiept garu kaklu. Sēžot izstiept uz priekšu garas kājas.
Frazeoloģismi:
  • Cik g., tik plats -- saka, ja kas ir vienlīdz izdevīgs vai neizdevīgs, vienlīdz labs vai slikts.
  • Parādīt garu degunu (kādam) sar. -- a. pieliekot pie deguna īkšķi un izplešot pārējos pirkstus, mēdīt (kādu); ar šo žestu parādīt, ka (kāds) nekā nedabūs, nekā nepanāks u.tml.; b. atstāt tukšā, piekrāpt, piemānīt (kādu).
  • Aiziet ar garu degunu sar. -- aiziet, neko nesasniegušam, nepanākušam.
  • Dabūt garu degunu sar. -- tikt noraidītam.
  • Palikt ar garu degunu sar. -- pailt tukšā, bešā (neiegūstot cerēto).
  • Aiziet garu ceļu sar. -- pazust; tikt paņemtam, nozagtam.
  • G. laiks (kādam) -- saka, ja (kādam) ir garlaicīgi, ja nav īsti ko darīt, ar ko nodarboties.
  • Aiz gara laika -- ja nav īsti ko darīt, ar ko nodarboties.
  • Gara mēle (kādam) sar. -- saka par pļāpīgu cilvēku.
  • Gari nagi (kādam) sar. -- saka par zaglīgu cilvēku.
  • Ēst ar gariem zobiem sar. -- negribīgi ēst.
  • Garā diena sar. -- saka par cilvēku, kas visu dara ļoti lēni, garlaicīgi.
  • Garais klepus -- infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
Atvasinājumi:
  • garums v. (sk. alfabēta kārtā).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'gari' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Baby Hazel Games
x