elpā
"Elpā" ir darbības vārds (verbs) latviešu valodā, kas nozīmē:
"Elpot, vilkt elpu" — parasti lietots, lai apzīmētu elpošanas procesu, īpaši smagu, pūšam veidotu elpu (piemēram, noguruma, saspringtības vai emocionāla stāvokļa izteikšanai).
Piemēri:
1. Fiziska noguruma izteikšana:
"Pēc skriešanas viņš smagi elpāja pie koka."
(Pēc skriešanas viņš smagi elpoja pie koka.)
2. Emocionāla spriedze (piemēram, dusmas, uztraukums):
"Viņa elpāja dusmās, sakniebusi dūres."
(Viņa smagi elpoja dusmās, sakniebusi dūres.)
3. Dzīvnieku aprakstā:
"Briedis elpāja klusi, slēpjoties krūmos."
(Briedis klusi elpoja, slēpjoties krūmos.)
Sīkāka nianse:
- "Elpā" bieži lietots dzejā vai literāros tekstos, ikdienas sarunvalodā retāk.
- Tam ir ekspresīvs nokrāss — ne tikai neitrāla elpošana, bet pastiprināta, dzirdama elpa.
- Dažreiz lietots arī pārnestā nozīmē: "Vējš elpāja caur mežu." (Vējš pūta caur mežu.)
Sinonīmi: elpot, vilkt elpu, pūst (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.