spriedze

Spriedze nozīme:
1. Fizikā – spēks, kas mēģina izstiept, saplēst vai deformēt objektu; spēks, kas darbojas pretējos virzienos gar materiālu (piemēram, virves, stieples).
2. Psiholoģijā/sabiedrībā – emocionāls vai sociāls saspringums, nemiers, konflikts.

Piemēri:
1. Fizikā:
- Troses spriedze pieauga, paceļot smago kravu.
- Metāla stieņa spriedze tika aprēķināta, lai pārbaudītu tā izturību.

2. Psiholoģijā/situācijā:
- Pēc strīda telpā valdīja nepārvarama spriedze.
- Viņš jutās noguris no pastāvīgās spriedzes darbā.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'spriedze' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	Spriedze nozīme: 1. Fizikā – spēks, kas mēģina izstiept, saplēst vai deformēt objektu; spēks, kas darbojas pretējos virzienos gar materiālu (piemēram, virves, stieples). 2. Psiholoģijā/sabiedrībā – emocionāls vai sociāls saspringums, nemiers, konflikts. Piemēri: 1. Fizikā: - Troses spriedze pieauga, paceļot smago kravu. - Metāla stieņa spriedze tika aprēķināta, lai pārbaudītu tā izturību. 2. Psiholoģijā/situācijā: - Pēc strīda telpā valdīja nepārvarama spriedze. - Viņš jutās noguris no pastāvīgās spriedzes darbā.