džainisms
Džainisms (arī džainība) ir viena no senākajām Indijas reliģijām, kas radusies ap 6. gadsimtu p.m.ē. Tās pamatlicējs tiek uzskatīts Mahāvīra (Vardhamāna). Džainisms uzsver ahimsā – nevardarbību pret visām dvēselēm (dzīvām būtnēm), askēti, patiesības meklējumus un stingru paškontroli.
Galvenie principi:
1. Ahimsā – pilnīga nevardarbība (arī pret kukaiņiem, augiem).
2. Anekāntavāda – daudzpusības princips: patiesībai ir daudz aspektu.
3. Askēze – ierobežojumi ēdienā, īpašumā, vārdos.
4. Karma un atdzimšana – dvēsele caur askēzi var atbrīvoties no karmiskajām ķēdēm.
Piemēri džainu praksē:
1. Vegānisms/veģetārisms – džaini neēd gaļu, olas, un daži (īpaši mūki) izvairās no sakņaugiem (piemēram, kartupeļiem), lai neiznīcinātu augu.
2. Mutzes nēsāšana – daži askēti nēsā mutzes, lai nejauši neiesūktu kukaini.
3. Pārbaudīta ūdens lietošana – filtrē ūdeni, lai neapēstu sīko dzīvnieku.
4. Profesiju izvēle – džaini bieži izvairās no lauksaimniecības (var kaitēt kukaiņiem), dodot priekšroku tirdzniecībai vai intelektuāliem amatiem.
Džainisms ietekmējis Indijas kultūru, īpaši Gandija ideju par nevardarbību (satyagraha). Mūsdienās džainu ir aptuveni 4–5 miljoni, galvenokārt Indijā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.