askēze
"Askēze" (no grieķu: ἄσκησις — "vingrināšanās, praktizēšana") nozīmē garīgu vai fizisku disciplīnu, pašierobežojumu un piepūli, lai sasniegtu augstāku mērķi (piemēram, garīgo pilnveidi, paškontroli vai morālu tīrību). Tā bieži saistīta ar reliģiskām, filozofiskām vai pašattīstības praksēm.
Piemēri:
1. Reliģiskā askēze
- Svētie klosteros ievēro postu, modinās naktīs lūgšanām un valkā vienkāršas drēbes, lai pievērstos Dievam un pārvarētu miesas kārdinājumus.
2. Filozofiskā askēze
- Stoķi praktizēja askēzi, lai attīstītu garīgo spēku un nesasietību ar materiālajām vērtībām (piemēram, apzināti dzīvojot vienkārši).
3. Mūsdienu konteksts
- Digitālā askēze — cilvēks apzināti ierobežo sociālo mediju lietošanu, lai uzlabotu koncentrēšanos un psihisko labklājību.
Askēze parasti ietver apzinātu atteikšanos no ērtībām mērķa sasniegšanai, neatkarīgi no tā, vai tas ir garīgais augstums, paškontrole vai personības attīstība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.