atbrīvoties
atbrīvoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos.- Tikt brīvībā, tikt atbrīvotam. A. no ieslodzījuma. A. no gūsta.
- Iegūt brīvību, neatkarību. A. no koloniālā jūga. No fašisma atbrīvojušās tautas.
- Noņemt sev ko smagu, traucējošu. A. no mugursomas. A. no apsēja. A. no virsdrēbēm. A. no apkampieniem.
- Tikt vaļā no kā traucējoša. A. no uzbāzīga sarunu biedra. A. no drūmām domām. A. no aizspriedumiem.
- Kļūt brīvam (no saistībām, pienākumiem). A. no darba uz stundu. A. no sekretāra pienākumiem.
- Zūdot saistījumam, ierobežojumam, kļūt izmantojamam (līdzekļi, enerģija).
3. pers. Atbrīvojušies lieli līdzekļi. - Kļūt tukšam, brīvam, nebūt vairs aizņemtam (par telpu, trauku u.tml.).
3. pers. Vasarnīcā atbrīvojusies istaba. Šķūnis atbrīvojies. Ceļš atbrīvojas. Autobusā atbrīvojās vairākas sēdvietas.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'atbrivoties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.
