kaitēt


kaitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, pārej.
  1. Karsēt (parasti tā, ka kvēlo); izstarot stipru karstumu. K. dzelzi, akmeni. Saule kaitēt kaitē.

    kaitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, nepārej.
    1. Darīt ļaunumu (kam); būt kaitīgam. Mitrais gaiss kaitēja veselībai. K. otram ar savu rīcību.

      kaitēt
      3. pers., kait vai kaiš, pag. kaitēja, nepārej.
      1. Izraisīt sliktas sajūtas, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu). Kas tev kait, esi saslimis? Bērnam kaut kas kait.
      Frazeoloģismi:
      • Kas kait (arī kaiš) -- saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu, nav vainas. Kas ēdienam kait, ļoti garšīgs!
      • Kas nekait (arī nekaiš) -- ir labi. Kas viņam nekait, dzīvo kā kungs! Kas nekait sēdēt istabā, kad ārā līst!

      Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kaitet' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
      Įrašas
      Paaiškinimas

      Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
      ji bus patalpinta vietoj esamos.



      © 2009 - 2019 www.vardnica.lv
      Draugi: Angļu valodas kursi