"Dāsnums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē dāsnumu, devīgumu, augstsirdību — gatavību dalīties ar citiem, dot brīvprātīgi un no sirds, bieži vien vairāk, nekā pašam nepieciešams vai sagaidāms.
Piemēri lietošanai:
1. Vispārējā nozīmē:
Viņa dāsnums pārsteidza visus — uzaicināja visu kaimiņu bērnus uz dzimšanas dienas svinībām.
(Dāsna rīcība — dalīšanās ar citiem.)
2. Pārnestā nozīmē (par dabu, radošumu u.tml.):
Rudens parādīja savu dāsnumu — koki nolika zemē bagātīgus augļu krājumus.
(Dabiskais "devīgums" — dāvana no dabas.)
3. Kā personības īpašība:
Tēva dāsnums neizpaudās tikai naudā, bet arī laikā, ko viņš veltīja palīdzībai.
(Garīgais vai emocionālais dāsnums.)
Sinonīmi: devīgums, augstsirdība, dāsna dvēsele.
Pretstatā: skopums, sīkums, pašcentrība.
Vārds "dāsnums" bieži lietots, uzsverot ne tikai materiālo dotību, bet arī dvēseles plašsirdību un vēlmi dot no pārpilnības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.