augstsirdība

"Augstsirdība" nozīme:
Tas ir rakstura īpašības vārds, kas apzīmē dāsnumu, pašaizliedzību, pašuzupurēšanos un cēlu domu/uzvedību. Augstsirdīgs cilvēks rīkojas bez savtīgām nodomiem, ir gatavs palīdzēt citiem pat uz savu rēķinu un izturas ar godīgumu un cieņu.

Piemēri lietojumam:

1. Palīdzības kontekstā:
"Viņa augstsirdība izpaudās, kad viņš visus savus uzkrājumus ziedoju bērnu slimnīcai."

2. Morālas izvēles kontekstā:
"Lai gan viņš varēja viegli uzvarēt krāpšanās ceļā, viņa augstsirdība lika izvēlēties godīgu sacensību."

3. Izteicienā par darbību:
"Tā bija patiesi augstsirdīga rīcība – viņa aizstāvēja kolēģi, pat riskējot zaudēt darbu."

Sinonīmi: dāsnumš, pašaizliedzība, cēlums, pašuzupurēšanās.

Įrašas
Paaiškinimas	"Augstsirdība" nozīme: Tas ir rakstura īpašības vārds, kas apzīmē dāsnumu, pašaizliedzību, pašuzupurēšanos un cēlu domu/uzvedību. Augstsirdīgs cilvēks rīkojas bez savtīgām nodomiem, ir gatavs palīdzēt citiem pat uz savu rēķinu un izturas ar godīgumu un cieņu. Piemēri lietojumam: 1. Palīdzības kontekstā: "Viņa augstsirdība izpaudās, kad viņš visus savus uzkrājumus ziedoju bērnu slimnīcai." 2. Morālas izvēles kontekstā: "Lai gan viņš varēja viegli uzvarēt krāpšanās ceļā, viņa augstsirdība lika izvēlēties godīgu sacensību." 3. Izteicienā par darbību: "Tā bija patiesi augstsirdīga rīcība – viņa aizstāvēja kolēģi, pat riskējot zaudēt darbu." Sinonīmi: dāsnumš, pašaizliedzība, cēlums, pašuzupurēšanās.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.