"Devīgums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē kvalitāti vai stāvokli, kad kaut kas ir dievišķs, svēts, vai saistīts ar dievišķību. Vārds cēlies no vārda "dievs" (dievišķība, dieva daba).
Piemēri lietojumā:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Svētajā grāmatā aprakstītais brīnums izpauda spēcīgu devīgumu."
(Rāda dievišķās vara vai rakstura izpausmi.)
2. Mākslas vai dabas aprakstā:
"Komponista mūzikā bija kāds īpašs devīgums, kas skatītājus aizveda garāmgājienā."
(Lietots metaforiski, lai raksturotu augsto, gandrīz pārdabisku skaistumu vai iedarbību.)
3. Filozofiskā diskusijā:
"Senajās doktrīnās dvēsele tiek uzskatīta par devīguma izpausmi cilvēkā."
(Norāda uz dievišķā elementa esamību.)
Sinonīmi: dievišķība, svētums, pārdabiskums.
Antonīmi: zemiskums, materiālisms, profānums.
Vārds "devīgums" literārajā valodā lietots retāk, biežāk tā pamatvārds "dievišķība".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.