svēts
"Svēts" nozīme:
Svēts ir īpašības vārds, kas apzīmē kaut ko dievišķu, augsti cienītu, reliģiski nozīmīgu vai pilnīgi tīru. Tas var attiekties uz vietām, priekšmetiem, personām vai pat brīžiem, kurus saista ar dievišķību, garīgumu vai morālu nevainojamību.
Piemēri:
1. Reliģiskā nozīmē:
- Svētā grāmata (piemēram, Bībele, Korāns).
- Svētā vieta (piemēram, baznīca, svētnīca).
- Svētā persona (piemēram, svētais Pēteris).
2. Pārnestā nozīmē (kā "neaizskaramais" vai "ideāls"):
- Viņam ir svēts pārliecība, ka taisnība uzvarēs.
- Šis solījums man ir svēts – es to nekad nepārkāpšu.
- Miera brīdis pirms darba sākuma viņam ir svēts.
3. Ikdienas lietojumā (bieži ar humoru vai uzsvērumu):
- Neskart manus svētos kartupeļus! (jokus, par kaut ko ļoti svarīgu sev).
- Svētais rīta mieris! (par brīnišķīgu, mierīgu situāciju).
Īsumā:
"Svēts" izsaka augstu vērtību, dievišķību vai pilnīgu nevainojamību, un tā lietojums var būt gan reliģisks, gan simbolisks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.