svēts


svēts īp.
  1. Tāds, kas attiecas uz dievu, reliģiskas mācības sludināšanu; tāds kas (pēc reliģiskiem ticējumiem) ieguvis dieva svētību, žēlastību. Svēts cilvēks. Svēta vieta. Svētie raksti. Svētais vakarēdiens. -- (reliģisks rituāls).
  2. Kristietismā - visu mūžu reliģijai ziedojis un kādu izcilu varoņdarbu paveicis ticīgais, ko pielūdz kā dievišķīgu būtni. lietv. nozīmē svētais, v.; svētā, s. Svēto kults.
  3. Ārkārtīgi nozīmīgs, dārgs; tāds, kas saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu. pārn. Turēt svētu varoņu piemiņu. Svēts pienākums.
  4. Tāds, kas ir spēcīga, intensīva izpausme (par jūtām). pārn. Svētas dusmas. Svēti solīties, ticēt.
Frazeoloģismi:
  • Dzīvot no svēta gara -- būt bez eksistences līdzekļiem. No svēta gara nevar dzīvot.
Atvasinājumi:

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'svets' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2019 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi
x