"Svētnīca" nozīme:
Svētnīca ir vieta, kas tiek uzskatīta par svētu — parasti reliģiska vai garīga nozīme, piemēram, templis, baznīca, svētvieta, kur notiek pielūgsme vai kas saistīta ar dievišķību. Burtiski nozīmē "vieta, kas veltīta svētumam".
Piemēri lietojumā:
1. Reliģisks konteksts:
"Pilsoņi pulcējās baznīcā, kas ilgus gadus kalpojusi kā apvidus svētnīca."
"Šī kalna virsotne senajos laikos bija pagānu svētnīca."
2. Pārnestā nozīmē (vieta, kas cilvēkam ir īpaši dārga vai "svēta"):
"Viņa darba istaba bija mākslinieka svētnīca — klusums, krāsas un radošā enerģija."
"Šis mežs man ir kā dabas svētnīca, kur atrodu mieru."
Sinonīmi: svētvieta, templis, baznīca, altāris (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.