altāris
"Altāris" nozīme:
Altāris ir reliģiska vai rituāla vieta, parasti galds, pakalns vai platforma, kurā tiek veiktas upurēšanas, ziedojumu nolikšanas vai citas reliģiskas ceremonijas. Tas ir sastāvdaļa daudzās reliģijās un kultūrās.
Piemēri lietojumam:
1. Kristietībā:
"Priesteris stāvēja pie altāra, lai vadītu svētmisu."
Šeit altāris ir galds baznīcā, kur tiek veikta Euharistija.
2. Senajā kultūrā:
"Senajā Grieķijā upuri dieviem tika nesis uz akmens altāra."
Šajā kontekstā altāris ir vieta, kur tiek upurēti dzīvnieki vai augļi.
3. Pārnestā nozīmē (literatūrā/dzejā):
"Mīlestība bija viņu dzīves altāris, kuram viņš ziedojās pilnībā."
Šeit "altāris" simbolizē augstāko vērtību vai ideālu, kam tiek ziedots.
Īss definīcijas variants:
Altāris – sakrāla vieta vai objekts reliģiskām ceremonijām, bieži saistīts ar upurēšanu vai pielūgsmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.