Bībele
"Bībele" (no grieķu valodas: βιβλία — "grāmatas") ir svētu rakstu krājums, kas kristietībā tiek uzskatīts par Dieva iedvestu un autoritatīvu rakstīto Vārdu. Tā ir galvenais kristīgās ticības un prakses pamats, kas sastāv no Vecās un Jaunās Derības.
Īsa nozīme:
Bībele ir kristiešu svētā grāmata, kas satur Dieva atklāsmi cilvēkiem — vēstījumu par pestīšanu, garīgiem likumiem, vēsturiskiem notikumiem un morāliem pamatiem.
Piemēri lietojumam:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Draudzes dievkalpojumā tika lasīts fragments no Bībeles."
"Viņš regulāri pēta Bībeli, lai padziļinātu savu ticību."
2. Metaforiski (kā simbols autoritātei vai pilnībai):
"Šī grāmata ir kulinārijas bībele — tajā ir visi klasiskie receptes."
"Viņa darba rokasgrāmata tiek dēvēta par programmētāja bībeli."
3. Kultūras atsauces:
"Daudzi rietumu literatūras motīvi cēlušies no Bībeles tēliem un stāstiem."
"Bībeles tulkotājiem (piemēram, Mārtiņam Luterim) ir bijusi milzīga ietekme uz valodu attīstību."
Strukturāli:
- Vecā Derība (39 grāmatas) — pamatā ebreju svētie raksti (Tora, vēsturiskās un pravietiskās grāmatas).
- Jaunā Derība (27 grāmatas) — apraksta Jēzus Kristus dzīvi, mācības un pirmo draudžu vēsturi (Evangelijas, Apustuļu darbi, vēstules, Atklāsmes grāmata).
Bībele ir visplašāk izplatītā un tulkotā grāmata pasaulē, kas ietekmējusi likumus, mākslu, ētiku un sabiedrības vērtības daudzās kultūrās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.