svētums
"Svētums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē svētību, dievišķību, morālu vai garīgu tīrību, kā arī kaut ko neaizskaramu, augstu vai ideālu. Var attiekties uz reliģisku kontekstu (piemēram, Dieva vai svēto raksturu) vai arī uz cilvēka iekšējo tikumisko pilnību.
Piemēri lietojumā:
1. Reliģiskā nozīme:
"Svētums ir viens no Dieva pamatīpašībām kristīgajā teoloģijā."
"Svētie raksti aicina pie svētuma un tikumības."
2. Morālā/garīgā nozīme:
"Viņa dzīvesveids atspoguļo iekšēju svētumu un godīgumu."
"Meditācija viņam palīdz sasniegt garīgu svētumu."
3. Pārnestā nozīme (kā augstākā vērtība):
"Mākslas darbā mākslinieks centās izpaust dabas svētumu."
"Šī vieta ievērojama ar savu klusu un gandrīz svētumu."
Sinonīmi: šķīstība, dievišķība, svētība, neaizskaramība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.