"Svētība" nozīme:
Dieva vai augstāku spēku dota labklājība, laime, aizsardzība vai labvēlība; arī svētīšanas akts vai svētīta lieta.
Piemēri:
1. Reliģiskā nozīme:
- "Māte pirms ceļojuma lūdza Dieva svētību."
- "Svētība ir ne tikai materiāls labums, bet arī dvēseles miers."
2. Ikdienas lietojums (pārnestā nozīmē):
- "Bērni ir ģimenes lielākā svētība."
- "Svešinieka palīdzība bija patiesa svētība grūtā brīdī."
3. Kā darbība (svētīšana):
- "Priesteris veica mājas svētību."
- "Vecmāmiņa svētīja mājīšu sliekšņus ar svētu ūdeni."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.