svētība
svētība s.- Veiksme, labklājība, kas pēc ticējumiem iegūstama ar dieva gādību. Tādam darbam nav nekādas svētības. -- (tas nedod labus rezultātus). Tajā mājā nav svētības. Šogad gan ābolu ir dieva svētība. -- (ļoti daudz).
- Reliģijā - laba vēlējums, ko izsaka svētījot. Dot kādam savu svētību. Saņemt svētību.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'svetiba' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.