laime
"Laime" latviešu valodā nozīmē:
Galvenās nozīmes:
1. Priekšvārds - lietots, lai izteiktu vēlējumu, cerību vai iespējamību (līdzīgi kā "lai", "lai nu", "varbūt")
Piemēri:
- Laime ka nokavēju vilcienu – tas sabojājās ceļā! (Laimīgā kārtā)
- Laime viņš man palīdzēja. (Pateicoties veiksmei/laimīgam gadījumam)
- Laime ka lietus beidzās pirms došanās ceļā.
2. Lietvārds (retāk) - veiksme, labvēlīgs gadījums, laimes stunda
Piemērs:
- Viņam šodien ir laime – uzminēja visus jautājumus.
Lietojuma īpatnības:
- Biežāk sastopams sarunvalodā
- Nereti lietots kopā ar "ka" (Laime ka...)
- Izsaka pateicību par izvairīšanos no negatīvas situācijas
Sinonīmi: paveiksme, veiksme, labais gadījums
Vārds "laime" šajā nozīmē cieši saistīts ar jēdzienu "laimīgs gadījums" – kaut kas noticis labvēlīgā veidā, par ko esam pateicīgi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.