labklājība

Labklājība nozīmē labu dzīves līmeni, materiālu un garīgu labturību, kā arī vispārēju labklājības sajūtu. Tas ietver gan materiālos labumus (piemēram, finansiālu drošību), gan arī garīgo un fizisko veselību, ērtības un dzīves kvalitāti.

Piemēri:
1. Valsts līmenī:
"Valdība veicina iedzīvotāju labklājību, nodrošinot pieejamu veselības aprūpi un sociālo atbalstu."

2. Indivīda līmenī:
"Viņš ir sasniedzis stabilu labklājību – ir savs mājoklis, labs darbs un laiks ģimenei."

3. Sabiedrības kontekstā:
"Kultūras un izglītības ieguldījumi ir svarīgi ilgtspējīgas sabiedrības labklājībai."

Sinonīmi: labturība, prosperitāte, labā esamība, pārticība.

Įrašas
Paaiškinimas	Labklājība nozīmē labu dzīves līmeni, materiālu un garīgu labturību, kā arī vispārēju labklājības sajūtu. Tas ietver gan materiālos labumus (piemēram, finansiālu drošību), gan arī garīgo un fizisko veselību, ērtības un dzīves kvalitāti. Piemēri: 1. Valsts līmenī: "Valdība veicina iedzīvotāju labklājību, nodrošinot pieejamu veselības aprūpi un sociālo atbalstu." 2. Indivīda līmenī: "Viņš ir sasniedzis stabilu labklājību – ir savs mājoklis, labs darbs un laiks ģimenei." 3. Sabiedrības kontekstā: "Kultūras un izglītības ieguldījumi ir svarīgi ilgtspējīgas sabiedrības labklājībai." Sinonīmi: labturība, prosperitāte, labā esamība, pārticība.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.