"Mājoklis" nozīme:
Tas ir vieta, kur cilvēks dzīvo — māja, dzīvoklis, istaba vai cita telpa, kas paredzēta pastāvīgai vai ilgstošai dzīvošanai. Vārds uzsver dzīves telpas, mājvietas jēdzienu, ne tikai ēkas fizisko struktūru.
Piemēri lietojumā:
1. Dzīvesvietas aprakstā:
"Viņš iegādājās jaunu mājokli pilsētas centrā."
(Šeit "mājoklis" var nozīmēt dzīvokli vai māju.)
2. Sociālā kontekstā:
"Pašvaldība nodrošina pagaidu mājokli bezpajumtniekiem."
(Rāda telpu kā patvērumu/vietu dzīvošanai.)
3. Formālā/tiesiskā valodā:
"Līgumā ir norādīts, ka mājoklis jāuztur kārtībā."
(Bieži lietots dokumentos, runājot par dzīvokļa vai mājas kā īpašumu.)
Sinonīmi: dzīvoklis, māja, dzīvesvieta, patversme.
Atšķirība no "mājas": "Māja" vairāk uzsver ēku, bet "mājoklis" — dzīvošanas funkciju/vietu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.