"Bēdubrālis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas ir bēdīgs, nomākts, skumjš vai drūms. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu kādu, kurš izskatās vai uzvedas bezcerīgi, bezdzīvīgi vai bez prieka.
Piemēri:
1. Vienkāršs teikums:
"Pēc zaudējuma viņš kļuva par īstu bēdubrāli — vairs neredzēja jēgu ne sportā, ne dzīvē."
2. Raksturīgs apraksts:
"Vecais kalns bija zināms kā bēdubrālis — vienmēr sēdēja vienatnē un skatījās tukšumā."
3. Salīdzinoši:
"Neesi tāds bēdubrālis! Pasaule nav tik drūma, kā tev šķiet."
Sinonīmi: drūmums, skumjis, nomākts cilvēks, bezcerības gars.
Antonīmi: jautrinieks, optimists, dzīvespriecīgs cilvēks.
Vārds "bēdubrālis" ir veidots no "bēdas" un "brālis" (kā metaforisks apzīmējums personai), tāpēc tas burtiski nozīmē "bēdu brālis" — cilvēks, kas it kā pārstāv bēdas vai dzīvo kopā ar tām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.