dzīvespriecīgs


dzīvespriecīgs īp.;
  1. Možs, priecīgs, mundrs; tāds, kas neļaujas grūtsirdībai un skumjām. Dz. cilvēks. Dz. raksturs.
  2. Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks; tāds, kas rada dzīvesprieku. Dzīvespriecīgi smaidīt. Krāsot sienas dzīvespriecīgās krāsās.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'dzivespriecigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2020 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi
    x