"Kalns" latviešu valodā nozīmē augsta, no apkārtējās zemes izvirzīta zemes virsmas pacēluma daļa, kas parasti ir stāvāka un mazāka par kalnu grēdu, bet lielāka par pauguru.
Īsumā:
- Dabisks augsts zemes pacēlums.
- Bieži klinšains, ar stāvām nogāzēm.
- Augstums var būt no simtiem metru līdz vairākiem kilometriem.
Piemēri:
1. Gaiziņkalns – augstākā virsotne Latvijā (311,94 m).
"Tūristi uzkāpa Gaiziņkalnā, lai baudītu skatu no Latvijas augstākā punkta."
2. Rīgas kalni – pilsētas apvidū (piemēram, Daugavgrīvas kalns, Zakusala kalns).
"No Daugavgrīvas kalna paveras plašs skats uz Daugavas ieteku jūrā."
3. Alpu kalni (piemēram, Matterhorns) – slavens, piramīdveidīgs kalns Šveicē.
"Matterhorns ir viens no fotogrāfētākajiem kalniem pasaulē."
Līdzīgi jēdzieni (atšķirības):
- Kalngals – kalna augšējā daļa.
- Paugurs – zems, noapaļots pacēlums.
- Kalnu grēda – vairāku kalnu virkne.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.