augstums


augstums v.
  1. Atstatums no (kā)apakšas, pamatnes, arī no jūras līmeņa, līdz augšai; arī (kā) atstat. līdz zemei. Torņa a. ir simt metru. Kalna a. ir 700 metru virs jūras līmenī. Sēta cilvēka augstumā. Viļņu a. jūrā. Lidojuma a. Griestu a.
  2. Ģeometrijā -perpendik., kas novilkts no figūras virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums. Trijstūra a. Prizmas a.
  3. Vieta, kas atrodas noteiktā attālumā no zemes, jūras līmeņa. Lielā augstumā kalnos atmosfēras spiediens ir zems. Lidmašīna lidoja trīs kilometru augstumā.
  4. Vieta lielā atstatumā no zemes. dsk. augstumi // Izcils, augsts stāvoklis. pārn. Debesu augstumos riņķo vanags. Slavas augstumi. -- stāvoklis, kad iegūta liela slava.
  5. Skaņas īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits laika vienībā. Vienāda augstuma skaņas.
Frazeoloģismi:
  • Būt sava uzdevuma augstumos -- izcili veikt savu uzdevumu.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'augstums' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2020 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi
x