drūmums
"Drūmums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē bēdīgu, nomāktu, bezcerīgu garastāvokli; tumšu, depresīvu noskaņojumu vai atmosfēru. Bieži saistīts ar dziļu skumjām, bezpalīdzību, izolāciju vai drūmu, tumšu vidi.
Piemēri lietojumā:
1. Garastāvokļa aprakstam:
Pēc zaudējuma viņā valdīja neizskaidrojams drūmums.
Vinas acīs varēja ieraudzīt dziļu drūmumu.
2. Atmosfēras/vides aprakstam:
Meža drūmums un klusums radīja sajūtu, ka esmu atstāts vienatnē.
Vecajā pilī valdīja drūmums, it kā sienās būtu iesūkušās pagātnes bēdas.
3. Dzejā/prozā (tēlaini):
Rudens drūmums klāja dvēseli kā mitrs miglas plīvurs.
Viņa dziesmās bieži atspogulojās dzīves drūmums un vientulība.
Sinonīmi: nomāktība, skumjas, bēdas, tumsonība, nospiedums.
Antonīmi: jautrība, optimisms, gaisma, cerība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.