"Nomāktība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē nomākta, depresīva, bezcerīga garastāvokļa vai atmosfēras kvalitāti — smagu, drūmu, satraucošu vai psiholoģiski spiežošu sajūtu vai klimatu. Var attiekties gan uz individuālu iekšēju stāvokli, gan uz ārēju vidi (piemēram, sabiedrības noskaņu, darba atmosfēru).
Piemēri lietojumā:
1. Garastāvokļa kontekstā:
Pēc zaudējuma komandā valdīja dziļa nomāktība.
(Komanda jūtās drūma un bezcerīga.)
2. Vides/situācijas aprakstā:
Rūpnīcas pamestajās zālēs valdīja nomāktība.
(Vieta radīja smagu, baisu iespaidu.)
3. Psiholoģiskā stāvokļa raksturojumā:
Viņš ilgus mēnešus cieta no iekšējas nomāktības.
(Juta ilgstošu depresīvu, nomāktu stāvokli.)
Sinonīmi: drūmums, nospiestība, bezcerība, depresīvums, smagums.
Antonīmi: dzīvīgums, optimisms, vieglums, rosme.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.