zaldātiņš
"Zaldātiņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs vai jauns karavīrs, bieži vien ar mīļu vai samazināmu nokrāsu. Tas ir deminutīvs (mazināmā forma) no vārda "zaldāts" (karavīrs).
Nozīmes nianses:
1. Burtiski — mazs karavīrs (piemēram, bērns spēlējoties).
2. Pārnestā nozīmē — cilvēks, kurš rīkojas kā karavīrs (var būt arī ironiski).
3. Mīļi — par mazu bērnu, kas valkā karavīra tērpu vai rīkojas drosmīgi.
Piemēri:
1. Bērnu spēlēs:
"Bērni pagalmā spēlējas karā — viens no viņiem ir zaldātiņš ar koka zobenu."
2. Mīļi par bērnu:
"Mūsu zaldātiņš jau no rīta stājas postenī, lai sargātu mājas durvis."
(Var domāt par mazu bērnu, kas nopietni "draud" vai "sargā").
3. Ironiski/ humoristiski:
"Visi kafejnīcas zaldātiņi pēc darba steidzas uz mājām."
(Par cilvēkiem, kuri strādā stingrā režīmā, bet nav īsti karavīri).
4. Folklora/dzeja:
"Tumšā meža zaldātiņš, kāpēc tu sēdi vientuļš?"
(Var būt par meža sargu, mazu karavīru tēlu pasakās).
Vārds reti lietots oficiālā runā, biežāk literatūrā, bērnu valodā vai mīļrunā. Tas rada tēlainu, maigāku vai humoristisku iespaidu, salīdzinot ar neitrālo "karavīrs".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.