deminutīvs
Deminutīvs (no latīņu dēminūtīvus — “samazinošs”) ir vārda forma, kas izsaka mazumu, nievālamību, maigumu vai samazinājumu. To lieto, lai norādītu uz kaut ko mazāku, jaukāku, mīļāku vai mazāk nozīmīgu nekā pamatvārds.
Lietojums:
- Mazums (fizisks izmērs)
- Maigums/mīļums (ar mīļuma nokrāsu)
- Nievas vērtība (negatīvs/nicinošs tonis)
Piemēri latviešu valodā:
1. Māja → Mājiņa
(maza māja; bieži ar mīļumu)
2. Bērns → Bērniņš
(mazs bērns; maigojoši)
3. Galdz → Galdiņš
(mazs galds)
4. Suns → Suniņš
(mazs suns; mīļš sunītis)
5. Grāmata → Grāmatiņa
(plānāka/mazāka grāmata)
6. Meitene → Meitenīte
(jauna vai maza meitene)
7. Vīrs → Vīriņš
(nievālamībā: “nabaga vīriņš”)
Piedēkļi deminutīvu veidošanai latviešu valodā:
- -iņš, -iņa (vīriņš, mājiņa)
- -ītis, -īte (zirgītis, meitenīte)
- -tiņš, -tiņa (laptiņš, puķīte)
- -ele (mācele)
- -ulis, -ulīte (bērnulis, meitulīte)
Deminutīvi bieži sastopami daiļliteratūrā, bērnu valodā vai sarunvalodā, lai radītu siltumu, humoru vai samazinātu nozīmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.