"Sunītis" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē "mazs suns", "kucēns" vai "suņa mazulis". Tas ir deminutīvs (samazināmā forma) no vārda "suns".
Piemēri lietojumam:
1. Ikdienas sarunvalodā:
"Skaties, kāds jauks sunītis sēž aiz loga!"
"Mūsu sunim piedzima trīs sunīši."
2. Mīļi vai saudzīgi:
"Nāc šurp, mazais sunīt!" (bieži lietots, lai izteiktu maigumu).
"Viņš rūpējas par to iemīļoto sunīti kā par bērnu."
3. Bērnu valodā vai pasakās:
"Sunītis un kaķītis bija labi draugi."
Svarīgi:
Vārds "sunītis" nereti tiek lietots ar maigu, aizraujošu nokrāsu, it īpaši, runājot par maziem suņiem vai izsakot simpātijas. Formālā kontekstā (piemēram, zooloģijā) parasti lieto "kucēns" vai "suņa mazulis".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.