vienradzis
"Vienradzis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kurš dzīvo viens, izvairās no sabiedrības, vientuļnieks.
Tas ir sinonīms vārdiem "vientuļnieks", "atšķirīgais" vai "eremīts", bet nereti ar nokrāsu — cilvēks, kurš apzināti izvēlas dzīvot atsevišķi no citiem, bieži vien dēļ savādākām domām, dzīvesveida vai izvēlēm.
Piemēri:
1. Tēlaini:
Pēc ilgām pārdomām viņš kļuva par īstu vienradzi — pārcēlās uz meža māju un vairs neradījās pilsētā.
2. Raksturojoši:
Kaimiņi par viņu runāja kā par vienradzi, jo viņš gandrīz nekad nepiedalījās kopējos pasākumos un vienmēr strādāja vienatnē.
3. Salīdzinoši:
Lai gan viņš dzīvoja pilsētā, pēc dvēseles bija vienradzis — visu brīvo laiku pavadīja lasot grāmatas un izvairoties no trokšņainām sabiedrībām.
Vārds cēlies no apvienojuma "viens" + "radzis" (no darbības vārda "rasties" — dzimt, rasties), tātad burtiski "tas, kas ir radies/piedzimis viens" vai "viens pats savā veidā".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.