"Velgme" ir lietuviešu cilmes vārds latviešu valodā, kas apzīmē izvēli, izraudzīšanos vai likteni (īpaši attiecībā uz laulību vai mīlestību). Tas bieži tiek lietots dzejā vai literatūrā, lai izteiktu augstāku, liktenim līdzīgu izvēli vai saikni starp cilvēkiem.
Piemēri:
1. Dzejā:
"Mūsu sirdīs deg viena velgme, kas mūs kopā ved."
(Šeit "velgme" nozīmē kopīgu likteni vai izvēli mīlestībā.)
2. Par laulību:
"Viņu laulība nebija nejaušība, bet gan sen paredzēta velgme."
(Tiek uzsvērta liktenīga izvēle vai saistība.)
3. Dzīves filosofijā:
"Katram cilvēkam ir sava velgme – ceļš, kas viņu gaida."
(Lietots kā sinonims "liktenim" vai "dzīves ceļam".)
Vārda izcelsme:
Nāk no lietuviešu valodas (velgmé — "izvēle, liktenis"), kas savukārt saistīta ar baltu sakni, kas atspoguļo ideju par "vilkt" vai "izvēlēties". Latviešu valodā tas ir arhaisms vai dzejisks izteiciens, kas mūsdienās reti lietots ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.