izcelsme
"Izcelsme" nozīme īsumā:
Tas apzīmē cilvēka, priekšmeta, idejas vai parādības sākumpunktu, rašanās vietu, piederību vai pirmsākumus. Vārds bieži tiek lietots, lai norādītu uz etnisko, ģeogrāfisko, vēsturisko vai citu pamatu.
Piemēri lietojumā:
1. Etniskais/ģeogrāfiskais konteksts:
Viņa izcelsme ir no Latvijas, bet dzīvo ASV.
Šīs šķirnes ābolu izcelsme ir Vidusjūras reģionā.
2. Priekšmeta vai parādības sākums:
Šī tradīcija ir kristietības izcelsmes.
Zinātnieki pēta Visuma izcelsmi.
3. Abstraktā nozīmē (idejas, problēmas cēlonis):
Konflikta izcelsme slēpjas senos nesaskaņās.
Šīs tehnoloģijas izcelsme ir 20. gadsimta 80. gados.
Sinonīmi:
pirmsākumi, saknes, cēlonis, rašanās vieta, piederība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.