"Vectētiņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē vecs, mazs cilvēks (parasti vecāks bērns vai jaunietis, kas izturās pārāk nopietni, kā pieaugušais).
To lieto ar nosodošu vai jokojoties nokrītošu nokrāsu, norādot, ka kāds uzvedas pārāk nobriedušā veidā, kas neatbilst viņa vecumam, vai arī uzskata sevi par gudrāku par citiem.
Piemēri:
1. "Nu, vectētiņ, kāpēc tu tā nopietni visu laiku sēdi un klausies radio, nevis spēlējas ar bērniem?"
(Runājot par bērnu, kas uzvedas pārāk kā vecs cilvēks.)
2. "Mūsu Jānis jau desmit gadus vecs — kļuvis par īstu vectētiņu, vienmēr visiem māca, kā pareizi jādara."
(Norādot uz bērna pārlieku nopietnu vai uzskatīgu izturēšanos.)
3. "Nesaki tā, it kā tu būtu kāds vectētiņš — mēs taču visi esam jauni un gribam izklaidēties!"
(Jokojoties par draugu, kas uzvedas pārāk konservatīvi vai nopietni.)
Sinonīmi: vecītis (jokos), mazs vecis, nopietnītis.
Antonīmi: draiskulis, nebēdnieks, bērnišķīgs cilvēks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.