bērnišķīgs
"Bērnišķīgs" nozīme:
Tas apzīmē kaut ko bērnam raksturīgu, bet pieaugušam cilvēkam neatbilstošu — naivumu, nepietiekamu nobriedumu, vai uzvedību, kas atgādina bērnu.
Piemēri:
1. Uzvedībā:
"Viņš uzvedās bērnišķīgi, jo sadusmojās par sīkumu."
(Rada pārspīlētu reakciju, kas raksturīga bērnam.)
2. Domāšanā:
"Viņas bērnišķīgā ticība pasakām bija jauka, bet naiva."
(Pārāk vienkāršs, nepieaugušam neatbilstošs skatījums.)
3. Interesēs:
"Pieaugušam vīrietim bērnišķīga aizraušanās ar rotaļlietām izraisīja pārsteigumu."
(Hobijs, ko sabiedrība vērtē kā "nepietiekami nopietnu".)
Sinonīmi: bērnīgs, nevīrišķīgs, nenobriedis, naivs.
Antonīmi: nobriedis, pieaugušam pienācīgs, nopietns, saprātīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.